Vakar brālēnam palika 7 gadi. Ballīte sākās 18:00, bet es varēju tikt tikai uz 20:00. nu jūs jau saprotat, 5dienas koris, vēl dāvana jāsameklē. Visāda lietas jāizdara. BET tas nav pats galvenais, kas vakar man lika tik ļoti priecāties. Aizgāju pie Mārtiņa un viņa acīs bija tik neviltots prieks, ka esmu ieradusies. Viņš bija tik patiesi laimīgs. To pat nevar izteikt, cik tā ir laba sajūta, kad saproti, ka kādam tu nozīmē tik daudz. Kaut vai tas ir 7gadīgs puika. tā ir brīnišķīga sajūta, patiesi.
Tad nu es paspēlējos ar viņu, safočējos un tad jau man bija laiks iet prom. Visāda lietiņas pilsētā jādara. :)
Bet man r jāpasaka viens liels paldies. Atceries kā mēs 3dien korī smējāmies, atceries kā lēkājām tajā dziesmā, atceries, cik mums bija jautri? Un , ja godīgī, man patīk tādi mēģinājumi, kad mums bļauj virsū par to, ka nevaram savākties. atceries, ko sarunājām par visādām muļķībām, kad iesim pie rozītes? Tik daudz atmiņu, un tik daudz, kas jāpaveic. PALDIES, TEV! Tu pati saproti par ko, to nevar uzrakstīt, bet zinu, ka tās noteikti bija pozitīvākās-debīlākās atmiņas šajā nedēļā. :))
Lauraaaaaa, paldies tieši Tev! Man ir vismaz viens iemesls vairāk, lai ietu uz kori, jo zinu, ka varēšu kārtīgi izsmieties! Jo zinu, ka būs ar ko tās visas muļķības darīt:)
AtbildētDzēstUn atceries! Nākamā lieta, kas jāizdara pirms Rozītes stundas! Tas mums pēc brīvlaika ir jāizdara:)
Bet...varbūt brīvlaikā pirms kora?:D
Ak, tu saule mana:))))
aiaiaiiii, man prieks, ka mums vienmēr jāsmejas un ir jautri. Tas piedod to krāsu visam drūmajam- rozītes dusmām, mazo meiteņu teiktajiem vārdiem "es nevaru...".
AtbildētDzēstJā, kā tad, pirms kora, tu traka esi? cikos tad jāce''as, lai tādā normālā pāli tur aizietu? :D
bet nu mēs to izdarīsim, es zinu. :D