trešdiena, 2011. gada 6. aprīlis

Nu ko, mīļie.

Visa kā ir par daudz, bet es nesūdzos, man patīk krāsaina dzīve. man patīk, ja viss kas ar mani notiek, notiek tā spilgti un kārtīgi. Pēdējo reizi, kad šeit kaut ko rakstīju, tas bija drūmi un pavisma noteikti negatīvi. Nē, šis raksts tāds nebūs, nepavisam ne.
Tātad pirms kāda laika, īsti neatceros kad, bija ar madaru sarunāts dziedāt duetu pie viņas, tas izvērtās samērā lielā ballītē. Liku kaķiem slazdus, pēc tam pati viņus apēdu. Vienu vārdu sakot, jau atkal man ar manām dirsējistabiņas meitenēm ir labi. :) Un šito rakstot, man atmiņa iešāvās mana un mammas saruna- Tās kora meitenes jau tev tādas labas draudzenes, un laikam jau viņas tev paliks tādas arī tad, kad jūs izšķirieties un nebūsiet dienu dienā kopā. Un jā, es patiesi varu teikt- Mēs katrs esam kā Ansītis un Grietiņa, katrs aiz sevis atstājam pēdas kā maizes drupačas un akmentiņus. Dažš atstāj dziļākas, cits viegliņām pārskrien pāri un nekādas īpašas atmiņas nepaliek, ir arī tādi, kuri manī izraisa dusmas un vienīgi negatīvas emocijas. Tad nu meitenes ziniet, jūs man atstāsiet tās dziļākās un labākās pēdas, es nezinu kā es varētu jūs aizmirst. Vecumdienās mazbērniem varēšu stāstīt kādas stūulbības ar jums kopā ir darītas. :D
Vēl kaut kad ar Madrau korī pārsmējāmies. un es pat īsti neatceros par ko, jo nu galu galā, kāda starpība par ko, ka tik jautri. Atceries? Un paldies par labajām emocijām.
Pagājušās nedēļas brīvdienās sadrīju muļķības, ir bišķiņ kauns, bet nekas, būs ko atcerēties. :D Tomēr, bija labi. :0
un katrā ziņā šodien ir nepārspējama. :D Aerobikas festivāls, vakara mierīgā pastaiga ar draudzenēm, volejbols, florbols, ahhh, visa kā tik daudz.
Es tiešām katram novēlu, lai jums ir tieši tādi draugi kā man, jo man viņi ir paši labākie. Katrs savādāks, bet visus viņus vieno viena lieta. es nezinu kas, iespējams, ka tie ir smiekli, jautrība, labs garastāvoklis. Nezinu, bet centīšos to noskaidrot. Es gribu, lai viss ir vēl spilgtāk, lai viss ir vēl krāsaināk, jo nāk pavasaris un putniņi pārojās. KOOO? :d kāds sakars. lani, es eju gulēt čau. :*

1 komentārs:

  1. Šis blogs man lika smietieeeeees:D:D
    Nē, nē, ja pa nopietno tad tādas spilgtas un pozitīvas emocijas kā mūzikas skolā es iegūstu no Tevis un pārējam dirsējiņām, tādas paliks ilgi atmiņā, tāpat kā tev:)
    Un, Laura, mums vienreiz jāizdara tas, ko nosolījāmies, ka izdarīsim ejot uz Rozītes stundu! Tuvojas jau māc. gada beigas! :D
    Ok, Liela Buča Tev no manis:))))

    AtbildētDzēst